Testo Pomeran?u Vainadzi? Autobuss Debesis
Tā man mūam ir mīkla,tikai liktens to zin,
vai tās mēles tur tīklus
vai vien meģīnes pin.
Bet tu, re, kā cauri dienām
viņas galvā staro viņ -
pomeranču, pomeranču,
pomeranču vainadziņ.
Atliek iet man, kur vedīs
vienreiz iesāktais ceļ.
Man ir sudraba ķēde,
bet dzīve no dzelzs.
Tomēr, tomēr cauri dienām
viņas galvā staro viņ -
pomeranču, pomeranču,
pomeranču vainadziņ.
Čūska līdzīga kokam,
mīlai līdzīgs ir vilts.
Viss man izslīd no rokām
tā kā nagla vai smilts.
Tikai, tikai cauri dienām
viņas galvā staro viņ -
pomeranču, pomeranču,
pomeranču vainadziņ.
