Novīst puķe manā plaukstā,Aiziet mākonī ceļ.
Es viens ai kalnā,
Bet tu pakalnē.
Tie ir glāsti, kas klusē,
Tie ir skūpsti kas viest.
Kā tev to pateikt,
Lai nav jātēlo
Tavas lūpas jūtu miegā,
Tavas acis mani vajā.
onakt atkal būsi mana,
Tu mana mana vienīgā
Viss sāk manīties dzīvē,
Nav par to daudz ko skumt.
Un tikai muļķi,
Reiz bijuo noēlo.
Tavas lūpas jūtu miegā
Tavas acis mani vajā
onakt atkal būsi mana
Tu mana vienīgā
Neaizej no manis,
Vēl lūdzu onakt neaizej.
Lai īstenībā kļūst mūsu sapnis,
Neaizej nē.
Tavas lūpas jūtu miegā
Tavas acis mani vajā
onakt atkal būsi mana
Tu mana vienīgā
Tavas lūpas jūtu miegā
Tavas acis mani vajā
onakt atkal būsi mana
Tu mana vienīgā
Tavas lūpas jūtu miegā
Tavas acis mani vajā
onakt atkal būsi mana
Tu mana vienīgā